23. Audzis Jērkules un Lodes apk. Zin. Kom. kr. LP, VL 149, 10, 4.

Reiz drudža kungs ieraudzījis vīru bullītī, bridis šim pakaļ. Iebridis līdz smakram, tālāk nevarējis, bijis dziļš. Nu skatījies, skatījies tādu brītiņu, te otrpus ezera ganu meita pašu laiku iedziedājusies. Tūliņ drudzis bridis no ezera ārā, teikdams: «Parauj piķis zirgu, iešu pie ķēves - gan tā arī būs laba.»

Vīrs redzējis: drudzis aiziet - ko vairs nu gaidīt - braucis ar bullīti malā. Kā izbraucis - drudzis klāt un nu kratījis vēl negantāki kā agrāk. Neko darīt; vēl vienas zāles zinājis. Aizgājis uz krogu un licis. saliet deviņādas šņabus kopā. Kā to tad iedzēris - drudzis nogājis.