24. Anna Brigadēre Kalnamuižā. LP, VlI, I, 1248, 1

Mans krusttēvs stāstīja par drudzi tā: «Ko jūs, bērni, smejaties? Es pats reiz nositu drudzi. Manai sievai bija drudzis: katru dienu zināmā laikā klāt un krata, lai Dievs pasargā. Vienu dienu viņa atkal vaimanā: «Nu jau nāk, nu nāk - jau manu, kā nāk!» Tā es kraušu ar nūju pa gultas malu: gulta norībēja vien un drudzis projām. Bet pašam par to bija jāsamaksā: sievai drudzis pazuda, bet es apģērbšos, uziešu rijas kalnā lūkoties pēc kūlējiem - drudzis man klāt un krata uz nebēdu. Sasirdījies, ka viņu tā situ.»