25. K. Blauberģis Sērpilī. Etn. I, 1891. LP, VII, I, 1243, 2.

Viens bijis ar drudzi saslimis. Citi tam pamācījuši, lai ejot uz kapiem, piesienoties pie viena krusta un turpat pa nakti pārguļot, tad drudzis būšot atstāties. Kā mācīts, tā arī darījis: aizgājis, piesējies pie krusta un licies gulēt. Nācis tā uz pusnakti, te dzirdējis, ka apakš zemes viens uz otru kliedzis:

«Ko tu gul, ko tu gul!

Celies kult, celies malt!»

Otrs atbildējis:

«Ko es kulšu, ko es malšu -

Piesiets mans milna gals.»

Te atkal pirmais runātājs-uz šā, virsū gulētāja, saka:

«Kā tu nāci nestaipīts

Staipīto zemītē?

Tavi kauli nestaipīti,

Tavas acis negrozītas.»

Šis ar tām bailēm kā trūcies, pārrāvis striķi, aizgājis kā auka pa lauku laukiem uz mājām. Un ko domājiet! - no tām bailēm esot drudzis atstājies. Ja veseli tīšu tā darījuši, tad bija uz vietas pagalam.