26. J. Kriķis Startos. Etn. IlI, 1893. LP, VIl, I, I243, 2.

Drudzis piemeties C. mājā dzīvojošam kalpam. Viņš, vīrs, jau atdusās zem zaļajām velēnām, tikai viņa dēls vēl daudzreiz nostāsta par sava tēva drudzi. Pašā gavēņa nedēlā vienu rītu minētais kalps uzcēlies diezgan paagri, apģērbies un aizgājis uz stalli zirgu pabarot. Pēc tam atnācis uz istabu, kur no gara laika iegāzies vēl gultā un aizmidzis. Te saimnieks pie gultas klāt un sirdīgi sauc šo augšā, lai ietot zirgu pabarot. Šis arī no bargā sauciena sabijies un piecēlies gultā sēdus. Bet ne viens saucis, nekā - sievietes, pie lāktura sēdēdamas, klusu vērpušas un saimnieks gulējis savā gultā, ka krācis vien. Saucējs bijis tikai drudzis. Kādu stundu vēlāk drudzis sācis arī šo kratīt un šā nokratījis veselu gadu.