28. Audzis Jērkules un Lodes apkārtnē. Zin. Kom. kr. LP, VI, 148, I0, 3.

Cēsu pusē reiz drudzis vienu vīru katru dienu kratījis: iesākumā kratījis vienreiz dienā, pēc divreiz. Kratītājs katrreiz zināmā stundā iesācis, zināmā atlaidies.

Bet vienu dienu vīrs, īsi priekš kratāmā laika, aizgājis uz Ninieres ezeriņu, iegūlies bullītī, pagrūdies gabaliņu no malas nost un slepus skatījies bullītim pār malu, vai ko nemanīs.

Jā, pareizi: pēc brītiņa ezera malā pienākot smalks kungs, plānā cepure (platmale) galva, strīpainas bikses kājā, apaukši rokā un meklē savu zirdziņu: "Kož, kož, kožiņ!" saukdams. Beidzot, kad nevarējis nekur ieraudzīt, atteicis aiziedams: kožiņš tepat esot bijis, bet nezin, kur palicis, kur nepalicis.