29. J. Kriķis Startos. Etn. IlI, 1893. LP, VlI, 250, 4.

Viens drudža slimnieks apēdis lielu vīstokli papīra, ko vēl Šņaukas žīds iedevis, tīri tādus ar rozītes pervi nopervētus. Šis gan negribējis ņemt, bet sievietes sacījušas: «Par to nekas drudžam jau īpaši tāda vajagot, tad viņš vēl otrreiz ķeršoties cilvēkam klāt.» Pēdīgi saimnieks nobraucis smilteniešos pie veca burvja, kas bijis tālu izslavēt kā drudža nobūrējs. Šis burvis bijis visus papīrus norakstījis ar lielu lieliem rakstiem. Tad arī gan bijis ko ēst - tīras nedienas: nemaz nav varējis dibinā dabūt. Ēdis visas lieldienas cauri, bet kā nelīdzējis, tā nelīdzējis.