33. Dreimaņu Pēteris Krustpiliešos. Zin. Kom kr. LP. Vl, 146, 10, 1.

Reiz divi drudži, pēc gaŗāka laika, satikušies pie tīruma stūŗa, pļavas malā, un stāstījušies viens otram, ko kuŗš piedzīvojis, kamēr šķīrušies.

Pirmais teicis: «Es, bāliņ, biju visu šo laiku vienā princī un kratīju to deviņi gadi dienu un nakti. Tur man bija it branga izdzīve: netrūka ne saldumu, ne gardumu, ne medus, ne alus, ne dažādu zāļu, ne citu dzērienu. Bet par to laiku es arī izkratīju it krietni savu princi, tā ka no viņa nekas labs vairs nepalika. Pēdīgi man pašam metās kauns viņā vēl dzīvot. Ko domā? Reiz viņš guļ dārzā uz zemes; dienesta meita kā nāk, kāpj tam pāri un to apslapina. Domāju: kad jau pat dienesta meita to tādā novārtā tura, kad neviens vairs neciena, kā lai es tad tur dzīvoju, tādēļ atstāju viņu labāk.»

«Nu, labi, labi!» otrs drudzis saka, «bet, kur tu tagad domā iet?»

«Tagad iešu tais mazajās būdiņās, zemnieku mājās, apskatīties, kā tur klājas; lielkungu un augstmaņu pilīs man ir apnicis. Lūk, vispirms iešu pie tā puiša, kas tur pie ciņa gul.»

Tuvējās mājas saimnieka puisis pa dienasvidu bija aizjājis zirgus pie tīruma stūra pļavā paganīt. Zirgiem ēdot, pats bija atgūlies pie ciņa un visu noklausījies, ko abi drudži runājuši.

«Bet kā tu puisī tiksi?»

«Nu, tas itin viegli izdarāms: kad puisis pārjās mājā, viņam dikti gribēsies ēst: saimniecei cits nekas vēl nebūs pagatavots, tā pados saldu pienu un es pienā uzmetīšos par burzgulu; viņš iesmels mani karotē, iestrēbs un tā es viņā tikšu.«

Puisis to noklausās un nesaka nekā - guļ mierīgi savu dienasvidu. Pēc pārjās mājā - jūt, ka patiesi it dikti gribas ēst. Priekš un pēc drudža slimības aizvien tā notiekot: dikti griboties ēst. Neko darīt - piestāj pie saimnieces, lai dodot ēst. Te uzmetas liels piena burzgulis. Bet puisis burzguli iesmeļ karotē, ielej aitas ādas makā - tādā, kur ne ūdens netek cauri, aizsien maku deviņiem mezgliem un pakar skurstenī, lai kvēpi un dūmi drudzi krietni izšautē.

Saturējis trīs gadi drudzi, tur skurstenī un katru dienu drudža maks pa kratāmo laiku, pa to laiku, kad drudzis mēdzis slimniekus kratīt, briesmīgi kratījies.

Pēc trim gadiem palaidis drudzi vaļā.

Piezīme. Gluži līdzīgu teiku ir uzrakstījis Ētmanis Kazdangā (LP, VlI I, 1245, 3). P. Š.