34. J. Jērums Valkā. A. Bīlenšteina kr. LP, Vl, 151, 10,8.

Vienreiz satikušies kāsus ar drudzi mežā un sāk runāties. "Nu, kaimiņ!" kāsus prasa, «uz kurieni nu cirtīsies?»

«lešu tepat nāburgos pie viena jauna vīra.» «Kā tad tu klāt tiksi?»

«Kā klāt tikšu? Itin viegli: kad vīrs pirtī būs bijis un no pirts atnācis, viņam gribēsies dzert; es jau laikus būšu ielīdis krūzē un viņš dzerdams iedzers mani līdz. Bet saki tu arī: kur tad tu iesi?»

«Iešu šepat otrā ciemā pie jaunās saimnieces bērniem, kur

man liels darbs būs.»

«Kā tu viņiem piekļūsi?»

«Kā piekļūšu? Ielīdīšu pirts slotā: kad saimniece ar bērniem pirtī ies un bērnus lāvā ar slotu pērs, iepērs mani līdz.»

Nu, un tā nu kāsus ar drudzi vēl norunājuši, ka pēc gada laika gribot atkal šepat mežā satikties, lai viens otram pastāstīt kā par to gada laiku katram būs klājies, un tad izšķīrušies.

Bet šo visu viens nēģeris slepeni noklausījies, kas arī mežā bijis, un domājis pie sevis: kuram nu palīdzēt: vai vīram, vai saimnieces bērniem? Pēdīgi nodomājis vīru no drudža glābt, jo drudzis arvienu grūtāki panest kā kāsus. Labi. Un tā ģēģeris sestdienas vakaru prom uz to māju, kur jaunais vīrs. Aiziet un prasa: «Kur saimnieks?» Mājas &127;audis atbild, ka pirtī. Labi, tad jāpagaida. Pagaida, atnāk saimnieks no pirts un atsēžas: lai atnesot krūzi ūdens nodzerties! Atnes. Bet tiklīdz saimnieks grib dzert, ģēģeris pagrābj krūzi, ielej ūdeni pūslī, aizsien galu un pavēl, lai namā pie jumta pakaļ dūmos, jo tur esot drudzis iekšā. Labi, pakar arī. Bet nu drudzis augšā sācis pūslī drebēt, trīsēt un tā sadrebējis visu gada laiku. Kad gads ir bijis pilns, ģēģeris atkal aizsteidzies mežā tai pašā vietā klausīties un pieteicis saimniekam, lai nu drudzi palaiž no pūšļa ārā. Aizgājis kāsus jau .gaidījis drudzi. Par laiciņu ierauga: drudzis velkas ar divi ķeģiem tīri melns nobeidzies. Tā kāsus prasa drudzim: «Kur tu tā nespēcīgs palicis?» Drudzis atbild: «Man veselu gada laiku bija jākvēpst namā - dūmos.» Bet kāsus atbildējis: «Palūk, cik, balts es esmu - mani divreiz nedēļā pirtī veda un pēra un mazgāja.»

Pēdīgi aizgājuši abi divi dundurodami uz citu pusi.

Piezīme. Te gan no pārpratuma kāsus (klepus) būs ieviesies kasus (kašķa) vietā, jo taisni kasus, bet ne kāsus dēļ iet bieži pirtī. Arī A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē (LP, VlI, I, 1245, 7) ir uzrakstījis tādu pašu teiku, kur "drudzis ar kašķi tiepušies, kam labāka dzīve.," Vēl tādu teiku ir iesūtījis Audzis no Jērkules un Lodes apkārtnes Zin. Kom. krājumam. P. Š.