39. K. Šulcs Zasulaukā. LP, V, 394, 193, 1.

Toreiz, kad Rīgā pirmais kolieris plosījies (ap 1830. g.), jelgavnieki no tam vēl nekā nezinājuši. Tai laikā Torņakalnā, ap to vietu, kur šim brīžam dzelzceļa piestātne, bijusi zastava. Te kādu vakaru pie zastavas atnācis no Rīgas puses mazs, mazs vīriņš un uzsaucis zastavas sargam: «Tūliņ paceļ bomi, kā varu tālāk iet! Man steidzams darbs priekšā.» Sargs pasmējies: «Nu, tu tāds mazs knislis vari arī pa bomja apakšu izlīst.» Bet tiklīdz to izteicis, bomis pats no sevis ar joni atsprādzis vaļā un mazais vīrelis pārvērties par lielu, lielu milzi, aizskriedams pa ceļu vien uz Jelgavu. Tanī pašā naktī cilvēki Jelgavā arī sākuši kolierī birt kā lapas - it īpaši Rīgas - Jelgavas ceļmalā, jo lielais milzis bijis pats kolieris.