42. J. Zommers Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 1255, 5.

Viens vīrs saslimis ar kaklu un sūtījis savu sievu uz zīlnieku pēc zālēm un arī apvaicāties, kā tas esot cēlies. Aizgājusi, zīlnieks teicis: tas esot cēlies no miroņa, un iedevis sāls graudu. Atnākusi mājā, vīrs jau bijis labāks un vaicājis: «Nu, ko zīlnieks sacīja?» «Teica, ka tas tev no miroņa.» Jā, tas esot tiesa, apgalvojis vīrs, esot gan no miroņa: viņš sējis ceļa malā - braukuši bērinieki garām un kā esot paskatījies uz vedamo mironi, tūliņ palicis nelabi. Maz dienās vīrs izveseļojies.