2. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, 1, 167, 154.

Viens vīrs iziet naktī laukā un ierauga lielu pelēku jājēju ar pelēku zirgu līdz paspārnei. Vīrs tāpat saka: «Kur tad nu jāsi, tev jau ēka priekšā! Vai neņemsi mani ar līdz?»

«Nē,» jājējs atteic, «pagaidi, pagaidi, vēl nav laika: šoreiz būs cits līdzjājējs.»

Vīrs neko - iet iekšā. No rīta otrai sievai bērniņš nomiris. Nu tik vīrs atmožas, ka vakar vakarā Nāvi redzējis. Tādēļ vēl šodien saka, ja kāds dikti slims un tomēr nemirst: «Tam vēl nav laika! Nāve vēl nav atjājusi, atnākusi!»