Nāve.

4. J. Vīksne Nīcā. K. Lielozola kr.

Līze Kaļķiete, kas agrāk dzīvoja Nīcas mežu muižā un vēlāk Liepājā, vienu svētdienu gribējusi iet pie savas draudzenes. Viņa piegājusi pie loga un skatījusies no trešā stāva uz leju. Piepēši viņa ieraudzījusi, ka gar namu paejot gaŗām savāda sieviete, kas bijusi ļoti vāja un ģērbusies sarkanās drēbēs. Viņa pasaukusi arī savu māti pie loga, lai paskatoties, kas tā tāda esot. Māte piegājusi un pabrīnējusies. Meita gribējusi iet ciemā, bet māte teikusi, lai drīz pārnākot. Meita aizgājusi arī. Kad pārnākusi no ciema, atradusi māti nomirušu. Tā sarkanā, kas bija pagājusi gar namu, bijusi laikam Nāve.