5. P. Šmits no P. Dankas Raunā.

Viena vecenīte nesusi Lielu smagu nastu uz muguras. Pūlēdamās viņa nokususi, ka pēdīgi izsaukusies: «Kaut jel Nāve nāktu un atpestītu mani no šīm mokām.»

Tūliņ arī atnākusi Nāve un sacījusi: «Tu mani sauci un es esmu atnākusi.»

Vecenīte dikti sabijusies un lūkojusi taisnoties: «Es jau tik pa jokam tā sacīju.»

Nāve atbildējusi: «Šoreiz es tev vēl piedodu, bet otrreiz vairs tā nejoko!»