2. Celmiņu Kārlis Lubānas Nagliņos.

Pūķi parādoties visādos veidos: dažs par gaili, dažs par briesmīgi lielu kaķi ar lielām acim, dažs atkal citādā veidā. Viņi tikuši turēti mājā sevišķā kambarītī un tos vajadzējis labi uzpasēt. Kad maizi cepuši, tad vajadzējis pūķim papriekš dot, jo citādi, kad viņu aizkaitinājuši, tas nodedzinājis māju, vai arī aizskrējis projām. Šie pūķi varējuši visur iekšā un ārā tikt: tā pa atslēgas caurumu, kā arī pa to vismazāko šķirbiņu. Naktīs viņi gājuši citu ļaužu klētīs, piebēruši maisus un nesuši saviem saimniekiem. Naktīs daudzreiz varējis redzēt, ka viņi skrējuši, uguns vien nostiepusies pakaļ kā slotiņa. Bet kad tādu pūķi šāvuši vai arī citādi kā maitājuši, tad labība vien pabirusi.