Pūķa iegūšana un darbība.

5. Emsiņu Gasiņš Susejā. Zin. Kom. kr. LP, Vl, 60, 5, 14.

Pūķi bijuši daždažādi: naudas pūķis, labības pūķis, lopu pūķis etc. Naudas un labības pūķis izskatā līdzinājoties seskam un skrejot pa gaisu kā putns, bet bez spārniem. Ja viņš skrienot tukšā, tad esot gaiši sarkans, ja pilnā, tad tumši sarkans. Nopirkt pūķus varējuši Rīgā. Tur vienā mājā dzīvojis vecīgs kungs, tas pārdevis viņus. Bet pircējam vajadzējis nozvērēties un ar savām pašām asinim vēl parakstīties. Ja to padarījis, tad kungs nobildējis pircēju un iedevis vai nu gaili, vai arī kaķi. Šo gaili (kaķi) pircējs, mājā pārbraukdams, ielaidis kūtī (stallī) jeb arī maltuvē; ja vēlējies lopiem kādu labumu piešķirt, tad laidis kūtī, ja maizei, tad maltuvē.

Naudas pūķi varējis arī pats izperēt šitādi. Jāsatura gailis divpadsmit gadi, tad viņš izdējot pautu (olu) ; ja šo gaiļa pautu perinot pats savā padusē, tad izšķiļoties pūķis.