8. A. Doks Dzelzavā. Drachen-Mythus, 23, 30. LP, Vl, 74, 34.

Vīrs ar sievu bijuši vienā naktī muižas šķūnī siena zagt. Pie- . taisa viens nastu i otrs un, uz galvām sacēluši, nāks nu uz māju Vīram bijusi mazāka nasta, sievai lielāka. Gājuši, gājuši kādu gabalu, tā tas vīrs iesācis žēloties: šā nasta esot nevēstī smaga, būšot vai jāsviež zemē. Bet tā sieva viņu piebārusi. Kā t' nu vēl negudrošot! Šai tak esot lielāka nasta, ir tad vēl domājoties ar šito pašu iestiepienu tikt mājā. Bet tas vīrs vaidējis visu ceļu. Beidzot tak tikuši sētā. Raisīs nu nastas vaļā. Izraisa ta sieva savu - nekā, viss labi; raisa vīrs - ak tu manu dieniņu! Izšaujas no nastas tāda kā uguns čūska un locīdamās šņākdama ceļas gaisā un - švirks! pa gubeņa brodiņu (ģēveles galu) laukā. Vīram bijis gadījies iesiet muižas siena-pūķi savā nastā.