16. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē. LP, Vl, 49, 5, 2.

Reiz sievas grābušas sienu. Te piepēši - kur gadījies, kur ne - pūķis laidies viņām taisni pār galvām. Bet tai pašā brīdī nabagam aste pārplīsusi un viss nesamais, zelta nauda, izbirusi turpat pļavā.

Citā reizē atkal vīri metuši labības stirpu. Te paskatās: pūķis drāž iešņākdamies metējiem pār galvām. Pūķim galva izskatījusies melna, pats vidus bijis tievs, bet brūnā aste bijusi kupla un tā sprēgājusi vēl tīri kā egles malka.