37. Rudzītis Vec-Kalsnavā. Drachen-Mythus, 42. 66. LP, Vl, 83, 68.

Viens krisburdzietis bija Rīgā nopircis pūķi un to pārvedis uz māju. Kad nu mājā taisījuši vaļā vīstoli, ko viņam Rīgā iedevuši, tad tanī bijis tik vecs kanata gabals. Sieva par to uz vīru dusmojusies un sacījusi, ka esot domājusi, šis būšot ko laba atvedis, bet esot atvedis tik tādu "sūda striķa gabalu". Bet nu vairs nevarējuši no sūdiem glābties, jo visur, kur gājuši: vai pagrabā pie piena, vai klētī pie maizes un miltiem, visur sūdi apkārt staipījušies. Kad nu citādi nevarējuši no tādas nelaimes vaļā tikt, kamēr cilvēka dzīvība tikusi Pūķim upurēta, tad vīrs tam atvēlējis savu māsas meitu, kas tad palikusi negudra un tad vairs tā nebijis.

Piezīme. Āronu Matīss Lezerē (Drachen-Mythus, 35, 47) raksta, ka viens saimnieks, kam pūķis lielu kaudzi labības sanesis nosacījis: nu šim esot labības kā sūdu. Tūliņ pūķis pienesis klēti pilnu sūdu. R. A.