Pūķa iegūšana un darbība.
40. Z. Lībrechts Jēkābnieku pagastā. A. Bīlenšteina. kr. LP, VI, 62, 5, 17.
Reiz dzīvoja trīs saimnieki; tie par varu vēlējās bagāti tapt. Bet kad nu ar visu taupīgumu taču nevarēja, tad tie norunāja pūķi pirkt, jo viņi bija dzirdējuši, ka necik attālā pilsētā to varot dabūt pirkt. Labi. Norunātā dienā visi trīs brauc turp. Nobrauca tur un pūķu pārdevējs ieveda tos īpašā istabā, kur krāsnī gaiša uguns kurējās, iemeta trīs kārtes ugunī un sacīja tā: «Ja gribat un ja kārojat to pūķi, tad reiz jūsu sirdis tāpat mūžīgā elles ugunī dancos, kā tās kārtes te krāsnī.»
Šie vārdi visus trīs izbiedēja. Un tie divi tūliņ sacīja: «Labāk ciešam te virszemes bēdas un trūkumu, nekā kad mūsu dvēselēm jāpazūd elles briesmās.» Bet trešais domāja: «Lai nu būtu vēlāk kā būdams, bet kur tad es labi izdzīvošos še virs zemes!» un nopirka. Tie divi pirmie, kas pūķi nepirka, otrā rītā atmodās (atradās) laukā uz ecēšām pie savām mājām; bet tam trešajam pūķu pārdevējs iedeva vienu lūciņu, teikdams, lai to paglabājot, tad laime(s) netrūkšot. Viņš gan domāja: «Ko man tāds lūciņš var palīdzēt?» bet taču paturēja.
Mājās pārbraukušam, otru nakti viens sauca pie loga: «Kur likšu mantu?» Pūķu pircējs atbildēja: «Klētī!» un likās uz otriem sāniem. Bet rītā, tikko piecēlies, gāja uz klēti raudzīt, ko viņa pūķītis pa nakti būs ienesis. Aiziet - ak bēdas un briesmas - pilna klēts pienesta ar sūdiem. Nu skrēja pie lūciņa, sukāja, plūkāja to un bija dikti dusmīgs. Un visa diena aizgāja, kamēr savu klēti atkal izkārnīja.
Otru nakti sauca atkal pie loga: «Kur likšu mantu?»
«Ber uz lauka!» saimnieks atbildēja. Labi. Kas ir? Rītā ies skatīties, cik nu sūdu uz lauka. Atron: viss lauks mirdz no zelta un sudraba naudas un kaimiņi, to pamanījuši, grābj, cik vien nagi spēja.
Nu, ko nu lai dara? Nu brauca pūķa turētājs pie pārdevēja izstāstīt savas raizes. Tas deva to padomu, lai iemanoties! Vienu nakti pūķis nesīšot naudu, otru mēslus jeb citu ko.
Un tā arī bija.
Tad nu viņš dzīvoja bagāti un līksmi cauru mūžu, bet par laimīgu tomēr neviens nevarēja viņu saukt.