42. J. Sproģis Koknesē. Brīvzemnieka «Sborņik», 99, 71, 1. LP, Vl, 98, 20.

Viens saimieks braucis Rīgā pūķi pirkt. Nu viņš salīgst un gaida, vai pārdevējs jel drīzi nodos šo pūķi - gribas taču redzēt, kāds viņš izskatīsies. Bet pārdevējs iedod savīkstītu lupatiņu un nosaka: «Pielūko, - neraisi, ceļā būdams, lupatiņu vaļā un neskaties, kas tur iekšā! Bet mājā gan atraisi vaļā un paglabā apcirknī.» Labi. Saimnieks paņēma lupatiņu un aizbrauca. Ceļā viņam tā gribas. tā gribas redzēt, kas lupatiņā ietīts, ka nemaz nociesties aizliegts gan tas bija, bet kad nu tik dikti gribējās - paņēma arī lupatiņu, atvīkstīja to un nu redz: tikai lūka valga galiņš ietīts, vairāk nekā! Viņš nospļāvās: «Lai velns tevi parautu! Kā pārdevējs mani piekrāpis: iedevis pūķa vietā valga gabalu.» Un viņš paņēma, iesvieda grāvī un brauca tukšā mājā.

Te pēc kāda laika viņam atkal iegadījās Rīgā braukt. Nu viņš Rīgā noiet pie pūķa pārdevēja un dusmodamies saka: «Ko tu, tāds, man pūķa vietā esi iedevis. Nieka valga gabalu!»

«Nu, un tu, kur tad tu viņu liki šo valga gabalu?» pārdevējs vaicāja.

«Kur tad citur - iemetu grāvī ! »

«Labi!» pārdevējs atsacīja, «ej, palūko, kas tad tai vietā labs būs!»

Aizbrauca - redz: «Kas par brīnumiem! Savilkts tik daudz mantas.» Ko nu vairāk - labi zin, kas to visu savilcis - nu tikai vāca vezumā visu mantu, sadabūja arī pašu pūķi (valga gabalu), pārveda visu mājā un nu izpildīja visu smalki, kā pārdevējs mācījis.

Piezīme. Aizputes apgabalā teikts, ka ziņkārīgais pūķa pircējs atradis lupatiņā melnu ogli. To iesviedis grāvī un pārnācis mājā. Te pēc kāda laika neviļot pa to pašu ceļu braukdams, viņš izdzird melnu kaķi ņaudam. Nu paņēmis kaķi, pārvedis mājā un uzlaidis rijas krāsns augšā. Un tur nu to barojis ar biezputru un pienu (citos apgabalos teikts, ka ar biezputru un sviestu) - jo tā ir vismīļākā pūķu barība. L. P.