54. Grāvendāliešos Drachen-Mythus, 17, 20. LP, Vl, 70, 28.

Īvānu saimniekam esot bijis labības pūķis. Rudzu ziedu laikā vecā Īvāna māte savam dienestpuisim, vecajam Jura krusttēvam, esot devusi sieru un čarku un pamācījusi, lai ejot Licu (nāburgu mājas) vislabākos rudzos, lai tur iegulstoties un tā dziedot:

«Sētā rudzi griezdamies,

Līciem lai netiek nekā.»

Jura krusttēvs gan saņēmis sieru un čarku, bet nedarījis vis tā, kā saimniece mācījusi, jo Līcu saimnieks viņam bijis labs draugs. Viņš nav vis gājis Līcu rudzos, bet nogājis purvā, iegulies niedrās un dziedājis:

«Sētā niedras griezdamās,

Līciem lai netiek nekā.»

Kad Jura krusttēvs tā dziedājis, tad arī niedru ziedi gājuši griezdamies Īvānos.

Piezīme. Gluži to pašu stāsta arī Aizskujiešos; tur tikai «niedras» vietā min «smilgas» un saimniece kalpam sacījusi, rādamās: «Edz, dēls, kam tu tā esi dziedājis? Es tev citu dziesmu biju dziedājusi!» R. A.