64. Nameitu Juris Liel-Vircavā. Etn. Il, 1892. g. LP, Vl, 121, 32.

Reiz viens Raibenieku saimnieks braucis uz Rīgu pūķu pirkt. Rīgā tas uz ielas saticis kādu kungu, kas to apsolījis pagādāt. Tas novedis to savās mājās, tam pārdevis pūķi kastītē un noteicis, ka nav brīv skatīties, kas tur iekšā. Saimnieks pusceļā nobraucis, gribējis zināt, ko tad īsti melnais kungs tam iedevis, attaisījis un ieraudzījis tanī zirga sūdus. Redzēdams, ka to melnais kungs piekrāpis, tas sasirdījies, nosviedis kastīti zemē. Pie mājām nobraucis, tas apskatījies ieraudzījis bundulu pakaļ ritinoties, bet jo ātrāki braucis, jo arī bunduls ātrāki tam ritinājies pakaļ. Pārbraucis mājā, gājis istabā, bet nu arī tam bunduls ritinājies pakaļ; īsi sakot, kur tik saimnieks gājis, tur tam bunduls pakaļ.

Mēģinājis visādi to no sevim atdabūt, bet nekā neizdevies: beidzot mēģinājis to ieraust pelnos un tikko to izdarījis, tas tur arī palicis. Pagājusi kāda nedēla un pa to laiku visi pelni no rušas pazuduši un bunduls atkal saimniekam sācis ritināties pakaļ.

Tas vēl sagrābājis beidzamos pelnus un tanīs bundulu ierušinājis un pats tūliņ braucis pie mācītāja. Atbraucis mācītājs, sācis visas malas svētīt un pēc tam arī bunduls pazudis.

Reiz tanī pašā pagastā cits saimnieks braucis pēc pūķa uz Rīgu. Rīgā nobraucis, tas saticis, pēc pūķa prasīdams, vienu kungu, kas tam par pūķi pārdevis mazu gailīti. Saimniekam uz mājām braucot uz ceļa gailītis izbēdzis no ratiem un aizskrējis pa gaisu projām. Pārbraucis mājā un nojūdzis zirgu, tas to vedis stallī : stalli iegājis, tas ierauga to pašu gailīti uz zirga redelēm tupot&127; un saucot: «Ko nesīšu, ko nesīšu?» Saimnieks domājis, ko tad tāds mazs gailelis var pārnest, un par smiekliem teicis: «Nes vecus striķus mājās.» Pēc kāda laika gailis, mājās pārskrējis, saucis atkal: «Kur metīšu, kur metīšu?» Atkal saimnieks smējies, jo nekā neredzējis, un teicis: «Dievs dod pūķim tādu spēku, aizbērt manas nama durvis!» Tikko šos vārdus saimnieks bijis izteicis, kad visas durvis bijušas ar striķiem aizbērtas. No tā laika saimnieks licis gailim nest labību u. c. un tā ātri palicis bagāts.

Diž-Gramzdā arī kāds saimnieks braucis uz Rīgu pūķi pirkt. Tur tam ticis par pūķi pārdots melns runcis. Pārdevējs tam vēl pieteicis, ka no kura katra ēdiena, ko izvārot, nedrīkstot nekad neviens cits pirmais ēst, pirms melnais runcis neesot baudījis. Saimnieks pārvedis mājās melno runci, arī izpildījis pārdevēja nosacījumu, tam pirmajam katru reizi dodams ēst un tā drīzi palicis bagāts. Melnais runcis katru nakti palicis par pūķi un nesis saimniekam naudu un labību, ko no citiem saimniekiem nozadzis.