66. Andrejs no Edas Oškalnes Lindē. Zin. Kom. kr. LP, Vll, I, 741, 4.

Viens vīrs vētījis klonā labību. Iegājis rijā uzsmēķēt un aizmirsis gubai krustiņu uzdurt. Smēķējis, smēķējis - ieraudzījis pa durvju šķirbu pūķi atskrienam. Pūķis grābis labību un mērīdams skaitījis: «Simtu lastu pūrā, simtu lastu pūrā!»

Nu rāvis durvis vaļā - krāvis pūķim ar liekšķeri. Pūķis ātri aizskrējis, aizmirsdams vēl savu pūru (par pūru viņam cūkas nags bijis) līdzi paņemt.

Vīrs paņēmis pūķa pūru (cūkas nagu), grābis ar to labību un teicis tos pašus vārdus, ko pūķis: «Simtu lastu pūrā, simtu lastu pūrā!» Cik cītkas nagus iegrābis, tik pūru labības izbiris. Nu šis nēsājis vienmēr pūķa pūru klāt un 3 gadu laikā palicis par bagātu vīru. Tad vienreiz aizgājis uz pirti un mazgādamies nolicis pūķa pūru turpat pirts lodziņā; bet pūķis pamanījies -nozadzis savu pūru atpakaļ.