67. Ētmanis Kazdangā, Brīvzemnieka kr. LP, Vll, I, 74d,l.

Viena saimniece rijā vētījusi un, azaidā iedama, aizmirsusi izvētītai labības čupai trīs krustus pārmest. Atnākusi atpakaļ -atrod ciemītes vistu savā rijā uz labības čupas tupam. Nopratusi tūdaļ, kas tā par vistu, un izdūrusi tai abas acis. Ne ilgi pēc tam atnāks ciemīte, žēlosies par savas vistiņas nelaimi - par savu pūķi. No šā laika ciemītes mājas kritušas nabadzībā, jo pūķis aklumā nevarējis vairs medīt iet.

Viens vīrs stāstīja: «Mans tēvs, puika būdams, rīta agrumā mīdījis piedarbā rudzus. Te visa kulsma atspīd no mazām, spožām zvaigznītēm un itin drīzi atkal pa durvim pazūd viss redzējums. Izskrējis pakal - ierauga: pūķis jau gabalā un aste it kupla uz zemi nolīkusi. Tanī gadā maizei nemaz gausas nebijis.»