85. Ēdvarts Mazjānis Jaun-Rozē. D. Ozoliņa «Raganās». Etn. 1893. LP, VIl, I, 733, 1.

Kronēniešos (Maz-Laicenē) viena saimniece pieturējusi raganas. Tās mājas puisis to bija nomanījis un gribējis raganām ļaunu darīt. Kāda zīlniece tam bija padomu devusi. Tā viņam bija vēlējusi, lai iet pusdienā pagrabā, tad raganas redzēšot. Puisis to darījis. Pagrabā iegājis, tas redzējis, ka kāds - kā kaķis - tupējis uz piena spainīša malas un turējis asti spainītī. Puisis paņēmis krietnu rungu un zvēlis tam pa sāniem. Tas pazudis. Tūliņ arī saimniece izskrējusi no istabas bļaudama laukā un uz pēdām kalpu padzinusi. Puisis no tās dienas saukts par Raganu sitēju.