88. Kanaviņš Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, Vll, I, 739, 1.

Vienam saimniekam gultas galā bijis mazs skapītis. Skapītī dzīvojis melns kaķis. Kad radušies pavasaŗos jauni lopi, tad saimnieks tiem visiem novēlējis, lai augot uz kaķīša laimi. Un viņam pieauguši ļoti daudz lopu. Bet kad vecis nomiris, tad dēls kaķīti izmetis laukā un nobendējis. Pēc kāda laika dēlam sāka katru dienu nonīkt pa vienam lopam. Dēls gan atvedis arī dakteri, bet tas neko nelīdzējis. Pēdīgi aizgājis pie zīlnieka un tas uzzīlējis, ka kāds melns kungs stāvot pie viņa lopiem un viņa mirušais tēvs tikai vedot vien lopus aiz ragiem tam melnajam kungam klāt. Dēlam lopi nīkuši, nīkuši, kamēr visi (tēva audzētie lopi) nonīkuši.

Piezīme. Šeit jau ir runa tikai par melnu kaķi, kas jau vairāk līdzinās velnam nekā pūķim. P. Š.