8. Āronu Matīss Liezerē. Drachen-Mythus, 29, 40. LP, Vl, 77, 44.

Vienam saimniekam nebijis nemaz naudas. Kā to dabūt? Domājis sev iegādāt pūķi. Iegājis pūķu namā (Rīgā). Pūķi bijuši zārkos un kādu vien vajadzējis, tādu varējis dabūt. Tur tik bijis jāiet ap pusnakti un jābildina par kundziņiem. Viņš tā ir gājis un sacījis: «Labvakar, kundziņi.» Tie sacījuši, kāda pūķa vajagot. Saimnieks teicis, ka vajagot naudas pūķa. Tad naudas pūķis iznācis un sacījis, ka šis 4 vakarus šim nesīšot naudu, lai tik no šā mazā pirkstiņa asinim uzpilinot uz piena kumosu. Lai tad vakarā tik ejot mierīgi gulēt un lai nerunājot uz citiem neviena vārda. Klēti lai atstājot pušvirā. Saimnieks tā darījis. Kad rītā gājis klēti taisīt cieti, tad apcirknis bijis pusē pilns sudraba naudas. Kad pūķim vakarā bijis jādod vakariņas. tad nolauzis gaiļam kāju un uzpilināji no tās asinim uz piena un to iedevis pūķam. Pūķis nezinājis un gardi apēdis. Tāpat izdarījis otrā un trešā vakarā. Bet ceturtā vakarā neticis devis. Kad gājis uz klēti, pūķis tupējis uz sliekšņa un teicis, kādēļ šim šovakar nedodot vakariņu. Saimnieks teicis: «Kungs, man aizmirsās.» Pūķis teicis, lai nu šim dodot no viņa mazā bērna asinim, lai iegriežot pirkstiņā. Saimnieks atbildējis, ka šim esot mazs sivēns aizgaldā, to šis varot dot, ne cilvēka asinis. Pūķis par to saskaities un aizbēdzis projām un nodedzinājis pakaļā saimniekam zirgu kūti. Pēc gada laika saimnieks aizgājis uz Rīgu un atkal iegājis pūķu namā. Tur sacījis: «Labvakar, kundziņi!» Tie prasījuši, ko šim vajagot. Viņš teicis, ka nekā cita, šis nācis savam kungam pateikties. Viņš esot tepat, vai citur kur. Viņi teikuši, ka esot tepat. Un tas pūķis lūkojis viņu nožņaugt, un ka gājis ārā, tā saimniekam ap kaklu un to žņaudzis. Bet saimniekam bijuši tādi vārdi, ka pašu pūķi nožņaudzis.