9. Āronu Matīss Liezerē. Drachen-Mythus, 32, 43. LP, VI, 78, 46.

Viens saimnieks nevarējis neko dabūt izkult. Piesēris arvienu pilnu riju labības, bet kuļot nekas nebiris. Žēlojies par to reiz savam kaimiņam, kas tam visādi palīdzējis gan ar vārdiem, gan ar darbiem. Kaimiņš noklausījies, teicis, lai nākošo reizi rijā dibenu ārdīs ieserot skujas un tik priekšrindā lai ieseŗot labību. Saimnieks arī tā darījis. Kaimiņš, pamācītājs, palicis pa nakti šai rijā, noskatīties, kas nu še notikšot. Naktī ienācis rijā pūķis un sācis kult dibenā skujas. Tās izkūlis, sagrābis un aiznesis uz to saimnieku, kas to pieturējis un tur sabēris apcirknī. Saimnieks rītā klēti apskatījis un apcirknī ieraudzījis skujas, apskaities uz pūķa un tam nedevis vairs ēst. Pūķis atriebdamies, saimniekam par to nodedzinājis visas mājas, tā ka saimniekam pēc pie balta spieķīša atspiedušam vajadzējis staigāt pa pasauli. Turpretim otrs saimnieks, kas agrāk nevarējis izkult nekādu labību un bijis visai nabadzīgs, ar laiku palicis par it turīgu vīru.