Pūķis apvainots.
10. Nameitu Juris Liel-Vircavā. Etn. Il, 1892. LP, Vl, 121, 32.
Liel-Vircavas pagastā vienam saimniekam bijis pūķis, bet tas to labi nebarojis. Par to pūķis apņēmies tam atriebties - vienu nakti tas aizdedzinājis tam mājas. Tanī pašā laikā puisis nācis no zirgiem un ieraudzījis, ka kāds sarkanums ieskrien vecā slotā, kas uz sētas mieta bijusi uzbāzta. Tas tūliņ nodomājis, ka tas pūķis. Tas ātri piegājis pie sētas, paņēmis no mieta veco slotu un iemetis ugunī, sacīdams: «Kad viss sadeg, tad lai arī šī vecā slota dabū galu šinī ugunī ! » Tikko slota nokritusi ugunī un puisis minētos vārdus izteicis, visa uguns tūliņ apdzisusi.