13. P. Blūms Jaun-Rozē. LP, VI, 111, 15.

Vienam pavāram bijis pūķis mēslu čupā. Tas arvien šo to nometis pūķam par barību, teicot: «Še, garā ķēve, gaŗās nastas nesēja, tev arī sava dala!» Bet kad kādu laiku to piemirsis darīt, tad pats palicis slims. Vienā naktī tam pūķis rādījies sapni un teicis uz to: «Tev tādēļ jāguļ slimam, ka piemirsi man savu daļu dot: neaizmirsti sava pienākuma, būsi vesels, kā es sava neaizmirstu.»

Pavārs sāka pūķam atkal barību dot, izveseļojās un nekad vairs nepalicis slims.