18. Pēteris Krievāns Ilūkstes apr. Dūnaviešos. LP, VIl, I, 965, l.

Viens saimnieks gribējis pūķi pirkties. Aizbraucis Rīgā, saklaušinājis, iegājis lielā namā. Iegājis tur, skatījies: visi viņa apkaimes bagātnieki sēd gar galdu, dzīŗo: zirgu galvas kausi viņiem pa bļodām, kauli par kaŗotēm, nagi par dzeŗamiem traukiem un par apkalpotāju pats velns. Tas mudīgi viņiem pienes visus ēdienus un dzērienus. Saimnieks brītiņu skatījies - tā viņam tā kā šērpas pārgājušas pa kauliem - gribējis vai bēgt. Beidzot apdomājis: «Ko tur mukt - viņi jau brangi dzīvo!» Palicis un tad drīzumā dabūjis to, kas tos pūķus pārdod. Sācis pirkt - pārdevējs iedevis viņam tādu nelielu kastīti, pieteikdams: «Mājā, kastīti istabā nesdams, saki uz saimnieci: «Velns tavā sirdī!» Bet viņš savu sievu ļoti mīlējis, tādēļ pārgriezis vārdus otrādi: «Sieva, velns tavā pakaļā!» Kā to pateicis tūliņ kastīte izkritusi no rokām sadrupusi - pūķa nebijis vairs.

Otrā gadā Rīgā būdams, prasījis pūķa pārdevējam savu naudu atpakaļ. Bet tas izsmējis šo: «Kā tad pie tevis pūķis lai dzīvo, ka tu nesaki vārdus, kā pieklājas - saki bezkaunīgi.»