19. Banga Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VlI, I, 766, 3.

Pūķis nav cits nekas kā velns. Vecos laikos ļaudis varējuši pūķus nopirkt. Tā reiz viens zemnieks aizvedis uz Rīgu linus un pārdevis kādam namniekam par pūķi. Bet namnieks, pūķi dodams, sacījis, lai tūlīt ieliekot kastītē un tik ilgi vaļā nelaižot. kamēr mājā pārticis; bet mājā lai ienesot istabā un lai sveicinot sievu: «Velns tavā sirdī!» Labi. Bet viņš mājā neteicis vis uz sievu: «Velns tavā sirdī!» teicis: «Velns tavā pakaļā!» un tūliņ laidis kastīti vaļā. Tad no kastītes izskrējis melns putns, pa vaļējām durvim ārā un projām. Nekas neiznācis. Otrā gadā piegājis Rīgā pie tā paša namnieka un sacījis: «Tu mani piemānījis!» Namnieks atbildējis: «Kam tu tā nedarīji, kā sacīju, tāpēc tev nekāda labuma netika!»