20. Andrejs Lindē. Zin. Kom. kr. LP, VII, l, 766, 5.

Viens saimnieks nopircis Rīgā pūķi. Pārdevējs ietīstījis pūķi lādītē, pieteikdams: ja mājā pārbraucot, lai sakot: «Labdien, sieviņ, velns tavā sirdī!» Saimnieks dzīvojis ļoti labi ar sievu un domājis: «Kā lai es tā nu saku uz savu sievu?» un pārgrozījis vārdus tā: «Labdien, sieviņ, velns cūkas sirdī!» Tiklīdz to izteicis - pūķis piepēži no lādītes ārā un aizskriedams to vien iesaucies: «Vai es lai cūkas sirdī dzīvoju! »

Piezīme. Jūlius Egle raksta no Gulbenes, ka sieva, pūķi ieraudzīdama, aizkliegusies: «Vai, Dieviņ, cik smuks!» Uz reizi pūķis aizskrējis.