21. M. E. Bērziņš Umurgā. LP, VIl, I, 766, 7

Viens vīrs braucis uz Rīgu pūķi pirkt, bet nevarējis lēti sameklēt - staigājis pa ielām noskumis. Tad viens kungs, garām iedams, piepēži uzsaucis: «Kāpēc, draugs, tik noskumis esi?» Tā un tā. «Labi, tev pūķi pagādāšu par 2 rubļiem! » un drīzumā iedod papīra tūtīti, sacīdams: «Pūķis tev darīs visu, ko vien pavēlēsi; tikai papriekšu atsakies no Dieva un mājā apsveicini sievu un bērnus ar tiem vārdiem: «Velns manā un velns mūsu sirdīs!» Jā, jā - šis apsolās arī. Bet ceļā par varu gribētos redzēt, ko īsti Rīgas kungs tūtītē ielicis. Un ko tur vairāk - uz Gaujas tilta vīkstīs vaļā. Atvīksta - ierauga mašas gabaliņu. Apskaities iemetis mašas gabaliņu Gaujā. Bet tūliņ ūdens sācis burbuļot, krākt - beidzot no upes dibina izgadījies melns krauklis - aizlaidies uz Rīgas pusi.