31. N. Annēniešos. LP, Vl, 118.

Reiz C. mājās dzīvojusi saimniece, kas turējusi pūķi klētī tīnītē. Klētī neviens nedrīkstējis ieiet, izņemot saimnieci un saimnieku. Vienu dienu saimniece iegājusi klētī, durvis vaļā atstādama. Bērni rotaļādamies, «reibuli ķerdami», ieskrējuši klētī un tur ieraudzījuši lielu garu, baltu tēviņu, tīnē gugņojamies. «Rau, rau, kur pūķis!» Mikus sacījis. - Bērni tikko paguvuši tikt no klēts ārā, kad tā sākusi degt un sadegusi līdz pašiem pamatiem ar pūķi un saimnieci.