6. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Vienam saimniekam bijuši divi pūķi. Viņš tas glabājis uzrijas augšas. Saimnieks pūķus barojis ar medu un biezputru. Reiz kalps noskatījies, ka saimnieks pūķiem aiznes uz rijas augšas bļodu ar biezputru. Viņš ielavījies rijā, izēdis biezputru un bļodu pieķēzījis. Tad kalps ielīdis salmos un gaidījis, ka pūķi nāks mājā.

Vakara pūķi sanākuši mājā un sākuši ēst. Viens pūķis: teicis:

«Sūdi! »

«Ta jau ir!» ta atkal otrs.

Pūķi nosprieduši saimniekam atdarīt, ka tos ar sūdiem barojot, un aizskrējuši māju dedzināt. Kalps manījies pūķiem līdz. Pirmā sākusi istaba degt, pēc tam klēts, kūts un rija. Viens pūķis ielīdis rata rumbā, otrs pirts slotā.

Kalps paķēris slotu un to degošā istabā iekšā! Tad ratu rumbu un arī to ugunī iekšā. Uzreiz uguns apdzisusi. Māja nenodegusi, bet pūķi gan.