9. A. Doks Dzelzavā. Drachen-Mythus, 2?, 29.

Kāds saimnieks stāvējis sava tīruma malā. Te uz reizas kur cēlies necēlies pūķis stiepies pa gaisu taišņi uz viņa tiesu. Šis tik - gūdams nepagūdams - ūzas zemē un tik valcīt ar tām ap koku, ko tik mācēt. Tiek nu pūķis pret šā tīrumu, i nostājas. Un tai vietā piebirusi liela, liela kaudze balto zirņu graudu. Kad ūzu nenorāvis, pūķis aizietu.