11. O. Ancelāne Secē. Latvju kulūras kr.

Senos laikos dzīvojuši divi saimnieki, viens Kurzemē, otrs Vidzemē. Kurzemnieks bijis nabags, kaut gan rāvies vienos sviedros: vidzemnieks nemaz nestrādājis, bet naudas tam bijis kā spaļu. nabaga saimnieks gājis pie burvja padomu prasīt, kā lai tiktu bagāts. Burvis teicis: «Ja tu savu labību neļausi pūķim nest uz Vidzemi, tad tu būsi bagāts. Ej uz mājām un ved rudzus, tā kā tavs kaimiņš Vidzemē neredz. Rudzus saliec pajumtē un riju pieser ar egļu zariem un tā tos kul. Kad būsi riju izkūlis, tad ej pie sava kaimiņa ciemā.» Nabaga vīrs aiziet mājās, saved rudzus, pieser riju ar egļu zariem, otrā rītā izkuļ un tūdaļ uz Vidzemi pie sava kaimiņa ciemā. Bagātais patlaban rijas priekšā vētī rudzus. Nabags padod dievpalīgu, apprasās, vai laba raža bijusi, un pagrābj arī graudus saujā. Tavu brīnumu! starp graudiem puse skuju. Nu vīrs redz, ka no viņa rijas nesta labība uz Vidzemi. No rīta viņš atkal pie burvja prasīt padoma, kā lai aizturētu savu labību no kaimiņa. Bet burvis pamācījis tā: «Rītu gaismiņai austot, ej uz Daugavas malu, pretī kaimiņa mājām, tad redzēsi pūķi, kas nāks pēc tavas labības. Kad pūķis atpakaļ skrienot būs Daugavas vidū, noņem cepuri, tad pūķis nevarēs tikt Daugavai pāri, kamēr apsolīsies tavu labību neaiztikt.» Nabadzīgais saimnieks aizsteidzas uz mājām un otrā rītā aiziet noteiktā vietā, Daugavas malā: Tikko pamet acis uz kaimiņa mājām, redz no kaimiņa rijas Jumta paceļamies pūķi, kā sarkanu zvaigznīti ar gaŗu sarkanu asti. Pūķis pārlaižas pār Daugavu un nozūd kurzemnieka rijas jumtā. Pēc brītiņa pūķis piepūļus laižas atpakaļ. Kad pūķis bijis Daugavas vidū, nabaga saimnieks noņēmis cepuri. No pūķa sākušas šauties zilas, zaļas un sarkanas uguntiņas. Ilgu laiku viņš mocījies līdz pēdīgi nozudis kā sarkana strīpa. No tā laika pūķis nekad vairs negājis uz Kurzemi labības zagt. Nabaga kurzemnieks nu drīz vien palicis bagāts.