18. Skolotājs Braslinš Latgales Stružānos. Drachen-Mythus, 64, 105. LP, Vl, 93, 84.

Kādā vakarā viens vecītis redz pūķi kā melnu gaili pa gaisu skrienot. Zelta bļoda viņam priekšā, kas gauži jauki un gaiši spīd un mirdz. Viņš izsauc citus ļaudis ārā un stāsta tiem, kā un kur viņš pūķi redzējis. 'Tie viņam dod padomu, kad otrreiz pūķis drīz pa to pašu ceļu iešot, tad lai tūliņ bikses met zemē, tad dabūšot to, ko pūķis nes. Tā paiet labs laiciņš un nekas brīnišķīgs nenotiek. Te kādā vakarā tam pašam vecīšam, no kroga uz mājām ejot, pūķis ap to vietu, kur agrāk to bija redzējis, atkal iet pa gaisu zils un melns kā gailis, un liela resna: melna aste tam pakaļā. Tagad viņš nav tik gaišs, kā to agrāk bija redzējis, un zelta bļodas arī nav priekšā. Vecīts, kā mācīts, met ātri bikses zemē un pūķis nosviež gandrīz veselu pūru rudzu uz veča biksēm.