5. R. V. Bērziņš Annēniešos, Vidz. Zin. Kom. kr. LP, Vll, I, 766, 4.

Senākos laikos Rīgā bijuši dabūnāmi dažādi pūķi, par lētu naudu pērkami. Tā reiz viens Annēniešu saimnieks nopircis naudas pūķi. Pārdevējs pieteicis, lai mājā sievai labvakaru tā dodot: «Labvakar, sieviņ, velns tavā sirdī!» Iebraucis sētā, sieva tam nākusi pretī, sacīdama: «Labvakar, vīriņ, kā labi klājas?» Vīrs tad tīšām pārgrozījis sakāmos vārdus: «Labvakar, labvakar, sieviņ, velns tavā pakaļā.» Tanī pašā acumirklī pūķis pa vāģiem sācis nežēlīgi plosīties, par ko saimnieks palicis pikts. Piktumā tas paķēris sētā grīsti un nositis pūķi, sacīdams: «Es, tevis, tāda pagāna dēļ, lai velnam atdodu visu savu sievu, māju un ko vēl ne!»