8. A. Vaskis Tukumā.

Dzīvojuši divi saimnieki. Viens saimnieks palicis arvienu bagātāks, bet otrs nabagāks. Bagātajam saimniekam bijis pūķis, kas tad otra saimnieka mantu savilcis viņam. Pūķis pievilcis saimniekam daudz labības, ka puišiem bijis jāmaļ bez apstājas. Te reiz viens puisis redzot, kā uz dzirnavu milna tupot pūķis. Puisis tūlīt nopratis, ka pie daudzās labības vainīgs pūķis. Par ko saskaities uz pūķi un to nositis, lai nebūtu vienmēr jāmaļ. Un tā ar bijis - ka pūķis beigts, ta labības pietrūcis. Saimnieks dzirdēdams, ka puiši vairs nemaļ, nākot skatīties. Puiši saucot saimniekam pretī: «Bij ko malt, bet nu reiz beigas!» Puišiem tas bijis par lielu prieku, bet saimniekam par lielām dusmām un bēdām.