17. Emsiņu Gasinš Susejā. Zin. Kom. kr. LP, Vl, 60, 5, 14

Reiz viena pamāte likusi bāreni vienmēr malt un malt: bet nevarējusi itin nekad dzirnavu aci izmalt. Te vienu svētdienas rītu ganos bārene satikusi kaimiņu Jurieni un stāstījusi tai, kādi ērmi viņai maltuvē; jo maļ, jo ronas!

Juriene smējusies: «Ai, mīļā, tad jau tur pūķis! Apskaties tikai maldama, vai kautkur netup kāds gailis, kas nebūt. Un, ja ir, sit maltuves milenu pār kreiso plecu atpakaļ, būs beigts, es galvoju.»

Labi. Pārdzinusi lopus, iegājusi maltuvē - jā: zem maltuves tup gailēns itin saputējis. Tā šī paķērusi maltuves milenu, atsitusi pār kreiso plecu atpakaļ un vairāk neko. Bet gailēns par to nieka sitienu nosprādzis un nu dzirnavu acs palikusi izmaļama.

Piezīme. J. Mūrnieks no Kr. Lejas pagasta uzrakstījis līdzīgu variantu, kur vedekla maltuvē nositusi «mazu putniņu»,, pēc kam drīz vien samalusi savu maļamo. Vīra māte sākusi ļoti vaimanāt un bagātais saimnieks nu palicis nabags. P. Š.