21. Pēteris Ozoliņš Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 728, 6.

Reiz viena māte sūtījusi vedeklu iesalu malt. Iebērusi vienu pūru un teikusi; zem dzirnavām esot putniņš, tā lai neaiztiekot, citādi būšot slikti. Vedekla malusi, malusi - pār dzirnavām milti gājuši pāri - nevarējusi samalt. Tad viņa nositusi to putniņu un tūliņ ātri samalusi. Bet iegājusi vīra māte, tā sākusi kliegt: ko nu šī padarījusi! visa mantība esot pagalam! Un patiesi, no tās reizes dzīvē tik labi vairs nevedies. Šis putniņš bijis vīra mātes pūķis.

Piezīme. Jūlius Egle no Gulbenes raksta, ka meita saimniekam malusi un nositusi lielu baltu putnu, kas uz trim maisiem rudzu tupējis un arvien dzirnavās tik daudz piebēris, cik šī nomalusi. L. P.