22. Stud. Vītols Kursīšu Sūbŗu Vītolos. LP, VII, I, 729,8.

Zvārdnieku Aizliekņos bijis labības pūķis. Puiši un meitas, labību maldami, nevarējuši atmalt vien. Tā vienreiz arī viena&127; meitai bijis jāmaļ sieks miežu. Samaļot, vadzi, visu vakaru: sieks kā pills, tā pills. Šī domājot: «Kad tevi nelaime! ku(r) ta(d) tā labība tā varētu rasties?» Paceļot skalu uz augšu - redzot; uz dzirnus koka tupot tāds kā tāda laba vārna. Šī tik(ai) paņem. vadzi, nūju un liek šim vienreiz pa galvu. Tā šis tik(ai) sākot bļaut: «Čē, čē, čē!» Izskrejot saimnieks a(r) saimnieci: «Vai! ko tu nu esi padarījusi -- nositi mūsu pūķi!» Ņēmuši, aiztriekuši meitu prom. Tā no tās reizes, kad jau kādam iedots kas malt, samalis itin ātri.