24. Celmiņu Kārlis Lubānas Nagliņos.

Viens saimnieks sūtījis savu dienestmeitu naktī bez uguns kambarī maltu. Meita malusi, malusi, bet rudzu trauks kā pilns, tā pilns un miltu uz dzirnavām Dieva svētība. Meita domājusi, kā tas varot būt, ka šī tik ilgi maļot, bet rudzu trauks kā pilns, tā pilns un miltu uz dzirnavām tik daudz. Te meita aizdedz uguni, sāk apskatīties un ierauga gailīti stāvam uz plāts, pie milna augšgala. Meita paņem gailīti, nosit to un pamet zem dzirnavām, bet uz reizes palicis rudzu trauks tukšs un miltu uz dzirnavām tikai druska. Saimnieks, to zināt dabūjis, palicis kā traks, meitu izlamājis un aizdzinis projām.