27. J. Dauškāns Grunculē. LP. Vl 112, 18.

Gruncules Saulgoža mājas saimnieks sējis tīrumā. Tam staigājis līdz mazs smuks putniņš. Tam sējot par brīnumu nemaz sētuve tukša nepalikusi. Arī nemaz nemanījis, ka kāds viņā iekšā labību bērtu. Lauku nosējis un aparis, tas paņēmis putniņu un to mājā nonesis un klētī ielicis. Otrā dienā klētī iedams, ierauga, ka klētī visi apcirkņi pilni labības un maizes miltu, kas kuŗā katrā vietā stāvējis, ar to bijušas visas malas pār pārim piepildītas. Manīdams, ka putniņš, ko klētī ienesis, bijis pūķis, to nositis, jo negribējis nekādas ziņas, ne māņu savā mājā turēt. Bet tikko to padarījis un no klēts laukā iznācis, tad klēts bijusi pilnās liesmās un lupatu lupatās sadegusi.