28. M. E. Bērziņš Umurgā. LP, VlI, I, 733, 1.

Viens krodzinieks pārdevis ļoti lēti brandvīnu. Pie tam pats dzīvojis ļoti izšķērdīgi, bet nodevas arvienu citiem papriekšu samaksājis. Ļaudis nav varējuši izprast, kā krodzinieks tā var dzīvot. Te vienreiz viens dzērājs pamanījis, ka krodziniekam uz brandvīna mucas tapa tup mazs, pelēks putniņš. Nopratis, ka tas ir brandvīna pūķītis - ķēris koku un viens sitiens pūķītis pagalam. Krodzinieks par to briesmīgi noskaities - iztriecis ļaudis no kroga, lamādamies: «Suņi! - manu pūķīti noēda! kā nu lai māku dzīvot!» Krodzinieks drīzumā iekritis parādos un atlaidis krogu.