1. P. Šmits no sava tēva-tēva Raunā.

Dzīvājis viens saimnieks, kas turējis pūķi mājā. Tas saimnieks bijis bagāts un viņam nekā netrūcis, bet laimīgs viņš tomēr nejuties. Tādēļ arī viņa dēli dikti baidījušies no pūķa. Mirstot tēvam nu bijis pūķis jāatstāj kādam citam, bet neviens dēls negribējis pieņemt pūķi. Tēvs nu dikti ilgi mocījies, kamēr nomiris. Arī zārkā viņam nebijis miera, jo viņš tur vēl grozījies no vienas puses uz otru pusi. Kad veduši zārku uz kapsētu, tad divi zirgi bijuši nobraukti putās, kamēr smagro zārku aizvilkuši līdz kapsētai.