5. Ī. Vitiņš Augškurzemē. Drachen-Mythus, 60, 98. LP, Vl, 89.

Reiz sarunājušies pieci saimnieki, kaimiņi, braukt uz Rīgu pūķi pirkt. Aizbraukuši tie ar: aizgājuši uz zināmu māju. Pārdevējs tiem licis visiem naudu samest krāsnī. Kad tā sākusi mocīties, tad tas teicis: «Tāpat jūsu dvēselēm klāsies ellē.» Tie četri atteikuši: «Viņā pasaulē, lai egle ar visiem zariem caur sirdi izaug, kad tik šeit ir labi.» Bet tas viens teicis: «Kā man Dievs palīdzēs, tā lai iet, bet savu dvēseli gan nepārdošu.» Tūdaļ viņa rublis izlēcis no krāsns tam saujā atpakaļ un kungs to, aiz apkakles sagrābis, izmetis laukā. Pēc brītiņa arī tie četri atnākuši, katrs ar savu pūķi. Kad braukuši visi uz mājām, tad tas, kas to pūķi neņēmis, nevarējis tiem citiem līdza tikt, lai gan visiem bijuši vienādi zirgi. Tie četri aizskrējuši kā paša velna nesti.