8. Brīvzemnieka «Sborņik», 104, 71, 8. LP VI, 102, 27.

Vienā mājā dzīvojis ļoti bagāts saimnieks. Šis saimnieks turējis daudz pūķu, pat pārdevis viņus citiem. Reiz atbraukuši no kaimiņu pagasta trīs saimnieki pūķus pirkt. Pārdevējs par katru pūķi noprasījis dalderi, tad iemetis vienu dalderi krāsnī (krāsns viņam kurējusies dienām, naktim) un sacījis: «Šis dalderis krāsnī nevar degdams sadegt!» Divi no atbraukušiem pircējiem par to aplam sabijušies un nepirkuši nekā. Bet trešais sacījis: «Lai viņā mūžā (saulē) man vai pat priede sirdij cauri izaugtu, kaut tikai šinī mūžā labi klājas!» Un tas tad nopircis pūķi un palicis bagāts. Bet kad nomiris un bijis aprakts, tad no viņa kapa izdīgusi un izaugusi liela priede.

Piezīme. Še mēs redzam, ka koks uz kapa aug mironim par sodu, un nav vis viņam patīkams «dvēseles koks», kā daudzina vēlāku laiku romances. Sal. vēl augšā 5. variantu. P. Š.